Kopsavilkums

Baltijas valstu—Latvijas, Igaunijas un Lietuvas—ekonomisko trajektoriju kopš neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā raksturo strauja tuvināšanās Rietumeiropas standartiem, ko virzīja liberālas tirgus reformas, fiskālā disciplīna un integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tomēr, tā kā šīs mazās, atvērtās ekonomikas izsmēlušas sākotnējos ieguvumus, kas gūti no kapitāla padziļināšanas un darbaspēka izmaksu arbitrāžas, tās saskaras ar “vidējo ienākumu slazdiem”, kas prasa pāreju uz zināšanu ietilpīgu, augstas pievienotās vērtības ražošanu. Šis ziņojums sniedz izsmeļošu analīzi par pētniecības un attīstības (P&A) nodokļu atvieglojumiem un inovācijas ekosistēmām reģionā, īpaši koncentrējoties uz Latvijas stāvokli attiecībā pret kaimiņvalstīm.

Šī pētījuma galvenais secinājums ir krasa fiskālās politikas atšķirība attiecībā uz inovāciju. Kaut arī visas trīs valstis sacenšas par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) un talantiem, to nodokļu kodeksi ir attīstījušies atšķirīgi. Latvijā darbojas atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms — ar 20% likmi tiek aplikta sadalītā peļņa, vienlaikus atbrīvojot no nodokļa reinvestēto peļņu —, taču valstij trūkst specifisku, uz apjomu balstītu P&A nodokļu atvieglojumu vispārējam nodokļu maksātājam, jo šādas atlaides tika atceltas 2018. gadā. Tas ir krasā kontrastā ar Lietuvu, kas agresīvi izmanto “Trīskāršu atskaitījumu” (300%) P&A izdevumiem un Patentu kastes režīmu, lai katalizētu izaugsmi savās dzīvības zinātņu un finanšu tehnoloģiju (FinTech) nozarēs. Igaunija, kas ilgu laiku paļāvās uz līdzīgu atlikto UIN modeli kā Latvija, nesen atzina šīs pieejas ierobežojumus dziļo tehnoloģiju stimulēšanai un 2024. gadā ieviesa mērķētu “Uzņēmēja P&A darbinieka atlaidi”, lai subsidētu pētnieku darbaspēka izmaksas.

Latvijas pašreizējā inovācijas atbalsta sistēma lielā mērā balstās uz tiešām subsīdijām — galvenokārt ES finansētām grantu programmām, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) — un specializētu “Start-up likumu”, kas piedāvā darbaspēka nodokļu atvieglojumus šauram agrīnās stadijas uzņēmumu lokam. Kaut arī šie mehānismi nodrošina būtisku kapitālu, tie cieš no administratīvas berzes, alokatīvas neefektivitātes un mērogojamības trūkuma nobriedušiem uzņēmumiem. Dati atklāj, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm uzņēmumu P&A izdevumu (BERD), augsto tehnoloģiju ražošanas pievienotās vērtības un kopējās inovācijas veiktspējas ziņā, tiekot klasificēta kā “Uzlecošs Inovators”, kamēr Igaunija sasniegusi “Spēcīga Inovatora” statusu.

Šis ziņojums apgalvo, ka plaši piemērojamu P&A nodokļu atvieglojumu atkārtota ieviešana Latvijā nav tikai fiskāla korekcija, bet gan stratēģisks imperatīvs labklājībai. Pazeminot eksperimentēšanas robežizmaksas un samazinot P&A darbaspēka “pēc nodokļu” izmaksas, šādi stimuli novērstu kritiskas tirgus nepilnības, uzlabotu kapitāla alokatīvo efektivitāti un signalizētu globālajiem investoriem, ka Latvija ir galamērķis zināšanu radīšanai, nevis tikai zemu izmaksu montāžai. Analīze noslēdzas ar detalizētiem ieteikumiem par Latvijas fiskālo stimulu saskaņošanu ar mūsdienu P&A vides realitātēm, balstoties uz veiksmīgiem kaimiņvalstu likumdošanas eksperimentiem.

1. Makroekonomiskais konteksts: Baltijas inovācijas atšķirības

1.1 No konverģences līdz vidējo ienākumu slazdiem

Baltijas attīstības modelis, ko bieži dēvē par “Baltijas tīģeru” fenomenu, lielā mērā paļāvās uz ārvalstu kapitāla ieplūdēm, elastīgiem darba tirgiem un apdomīgu fiskālo politiku, lai veicinātu izaugsmi. Laikā no 1995. līdz 2008. gadam, un atkal pēc 2009. gada finanšu krīzes, reālā IKP izaugsmes tempi reģionā bieži pārsniedza ES vidējo līmeni. Tomēr šīs izaugsmes avoti mainās. Sākotnējās priekšrocības, ko sniedza zemie korporatīvie nodokļi un lēts kvalificēts darbaspēks, mazinās, jo pieaug algas un mainās demogrāfiskā situācija.

Īpaši Latvija saskaras ar produktivitātes izaicinājumu. Kā atzīmēts nesenajos produktivitātes ziņojumos, valsts produktivitātes līmenis 2022. gadā bija aptuveni 59,5% no ES vidējā (vai 74,4% pirktspējas standartos), atpaliekot gan no Igaunijas, gan no Lietuvas. Šī pastāvīgā plaisa ir strukturāla, sakņojoties ražošanas bāzē, kurā dominē zemo un vidējo tehnoloģiju nozares, piemēram, kokapstrāde, pārtikas ražošana un metālapstrāde. Kaut arī šīs nozares ir būtiskas nodarbinātībai, tām parasti ir zemāka P&A intensitāte un pievienotās vērtības potenciāls, salīdzinot ar augsto tehnoloģiju klasteriem, kas veidojas kaimiņvalstu galvaspilsētās — biotehnoloģija Viļņā un digitālie pakalpojumi Tallinā.

“Vidējo ienākumu slazdi” draud tad, kad valsts algas pieaug pietiekami, lai padarītu to nekonkurētspējīgu darbietilpīgās precēs, bet tās inovācijas kapacitāte vēl nav pietiekama, lai konkurētu ar attīstītajām ekonomikām augsto tehnoloģiju precēs. Izbēgšana no šī slazda prasa masveida resursu pārdali uz P&A. Eiropas Inovācijas pārskats (EIS) 2024 atspoguļo pašreizējo šīs pārejas stāvokli:

  • Igaunija: Klasificēta kā “Spēcīga Inovatora”, vadošā reģionā.
  • Lietuva: “Mērens Inovators”, ar strauju paātrinājumu specifiskos virzienos.
  • Latvija: “Uzlecošs Inovators”, uzrādot uzlabojumus, bet paliekot ES spektra zemākajā galā.

1.2 Fiskālās politikas loma inovācijā

Mazās, atvērtās ekonomikās, piemēram, Baltijas valstīs, fiskālā politika — īpaši korporatīvās peļņas un investīciju nodokļu režīms — kalpo kā galvenais rūpniecības politikas sviras mehānisms. Tā kā Baltijas valstīm trūkst lielo iekšējo tirgu, kādi ir Vācijai vai Francijai, lai piesaistītu tirgus meklējošas ĀTI, tām ir jākonkurē par investoru “efektivitāti meklējošiem” motīviem.

Galvenās debates reģionā ir vērstas uz neitralitāti pret mērķtiecību.

  • Neitralitāte: Pārstāvēta ar Igaunijas (un kopš 2018. gada Latvijas) UIN modeli, kas vienādi apliek ar nodokli visu sadalīto peļņu un vienādi atbrīvo no nodokļa visu reinvestēto peļņu. Tas dod priekšroku kapitāla uzkrāšanai neatkarīgi no nozares (piemēram, jaunas kokzāģētavas iegāde tiek vērtēta tāpat kā biotehnoloģijas laboratorijas izveide).
  • Mērķtiecība: Pārstāvēta ar Lietuvas modeli, kas uztur standarta UIN, bet piedāvā masīvus atskaitījumus (300%) īpaši P&A izdevumiem. Tas skaidri dod priekšroku zināšanu ietilpīgām darbībām, nevis kapitāla ietilpīgām darbībām.

Atšķirības 2024./2025. gadā ir krasas: Lietuva ir dubultojusi mērķtiecību, Igaunija virzās uz hibrīda modeli ar savu jauno P&A algu atlaidi, savukārt Latvija joprojām ir uzticīga neitrālam naudas plūsmas nodokļa modelim, papildinot to tikai ar administratīvajiem grantiem. Šis ziņojums pēta, vai Latvijas uzticība tīrai neitralitātei kavē tās labklājību laikmetā, kad tehnoloģiskā suverenitāte un dziļo tehnoloģiju P&A ir galvenie vērtības radīšanas dzinēji.

2. Latvijas fiskālā sistēma inovācijai: Status Quo

Lai izprastu Latvijas pozīciju, vispirms ir jāanalizē 2018. gada lielā nodokļu reforma, kas būtiski mainīja korporatīvo investīciju ainavu, un sekojošais pasākumu kopums, kas tika ieviests, lai aizpildītu robu, ko radīja skaidru P&A stimulu atcelšana.

2.1. 2018. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma

2018. gada 1. janvārī Latvija aizstāja savu tradicionālo uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu ar naudas plūsmā balstītu modeli, kas atspoguļo sistēmu, kuru Igaunija veiksmīgi izmanto kopš 2000. gada.

Mehānisms:

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, uzņēmumi nemaksā nodokli no gūtās peļņas. Tā vietā UIN tiek iekasēts tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta akcionāriem (piemēram, dividendes, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, uzskatītā peļņas sadale).

  • Likme: Statutārā likme ir 20%. Tomēr apliekamā bāze tiek dalīta ar 0,8 pirms likmes piemērošanas, tādējādi radot efektīvo nodokļa likmi 25% apmērā no neto dividendes.
  • Reinvestēšana: Peļņa, kas tiek paturēta uzņēmumā reinvestēšanai, tiek aplikta ar 0% nodokli.

Pamatojums:

Galvenais mērķis bija veicināt kapitalizāciju. Atceļot nodokli no nesadalītās peļņas, valdība centās veicināt investīcijas pamatlīdzekļos un uzlabot Latvijas uzņēmumu maksātspēju, kuri vēsturiski cieta no zemiem pašu kapitāla rādītājiem.

Ietekme uz inovāciju:

Kaut arī šī sistēma ir labvēlīga vispārējiem kapitālizdevumiem (CAPEX), tā netīši radīja neizdevīgu situāciju P&A intensīviem uzņēmumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo režīmu.

  1. Stimulu atcelšana: Pirms 2018. gada Latvija piedāvāja uz apjomu balstītu P&A nodokļu atlaidi, ļaujot uzņēmumiem atskaitīt P&A izmaksas pēc paaugstinātām likmēm. Tā tika atcelta, jo saskaņā ar jauno sistēmu visi uzņēmējdarbības izdevumi tehniski ir atskaitāmi (jo tie nav sadalītā peļņa). Tādējādi jēdziens par “atskaitījumu” no apliekamā ienākuma kļuva strīdīgs.
  2. Tūlītēja ieguvuma trūkums: Jaunam vai P&A uzņēmumam, kas visu reinvestē un nesadala dividendes, 0% likme ir noklusējuma stāvoklis. Viņi nesaņem nekādu papildu labumu par augsta riska P&A izvēli, nevis zema riska aktīvu uzkrāšanu.
  3. Signalizācijas zudums: Specifiskās P&A pozīcijas noņemšana no nodokļu kodeksa atcēla skaidru valdības signālu, ka P&A ir priviliģēta darbība.

2.2. “Start-up likums”: Nišas risinājums

Atzīstot, ka 2018. gada reforma nepietiekami risināja augstās darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar P&A (jo darbaspēka nodokļi Latvijā ir salīdzinoši augsti), valdība ieviesa Likumu par atbalstu jaunuzņēmumu darbībai. Šis tiesību akts mēģina radīt nodokļu patvērumu agrīnās stadijas, riska kapitāla finansētiem uzņēmumiem.

Galvenie noteikumi:

Likums piedāvā divus galvenos ieguvumu modeļus, starp kuriem kvalificētam jaunuzņēmumam jāizvēlas:

  1. Fiksēts sociālo nodokļu režīms:
    • Mehānisms: Darba devējs maksā fiksētu ikmēneša sociālā nodokļa maksājumu (Obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas), pamatojoties uz divām minimālajām mēnešalgām (apmēram €340,90/mēnesī par darbinieku), neatkarīgi no faktiskās izmaksātās bruto algas.
    • Ietekme: Vecākajam inženierim, kurš pelna €3000 mēnesī, standarta sociālais nodoklis būtu liels. Šajā režīmā izmaksas ir ierobežotas, ietaupot jaunuzņēmumam tūkstošiem eiro gadā par katru darbinieku.
    • 0% Iedzīvotāju ienākuma nodoklis: Darbinieki šajā režīmā nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no savas algas. Tas ir masīvs neto algas pieaugums, palīdzot jaunuzņēmumiem piesaistīt talantus zem tirgus bruto likmēm.
  2. Augsti kvalificētu talantu līdzfinansēšana:
    • Mehānisms: Valsts sedz 45% no algu izmaksām augsti kvalificētiem speciālistiem (kas definēti pēc iegūtās izglītības, parasti maģistra vai doktora grāds).
    • Nosacījums: Tas darbojas kā grants/atlīdzība, nevis nodokļu atbrīvojums.

Attīstība un ierobežojumi:

Sākotnēji likumam bija stingri atbilstības kritēriji (piemēram, doktora grāda prasības, šauras inovācijas definīcijas), kas noveda pie zemas ieviešanas. Grozījumi ir liberalizējuši šos noteikumus — ļaujot pieteikties ārvalstu vienībām un paplašinot jaunuzņēmuma definīciju. Tomēr likums joprojām ir stingri ierobežots līdz “jaunuzņēmumiem” (jauniem, mērogojamiem, ar riska kapitālu finansētiem). Tas izslēdz:

  • Nobriedušus uzņēmumus (piemēram, 20 gadus vecu farmācijas rūpnīcu, kas vēlas izstrādāt jaunu medikamentu).
  • MVU, kas ir rentabli, bet vēlas pāriet uz P&A.
  • Lielas ārvalstu daudznacionālās kompānijas, kas izveido P&A centrus (ja vien tās neizveido atsevišķu juridisku personu).

2.3. Tiešās subsīdijas programmas: LIAA ekosistēma

Plašu nodokļu kredītu trūkuma dēļ Latvijas inovācijas politika balstās uz “uzvarētāju izvēli”, izmantojot konkurētspējīgas grantu programmas, ko lielā mērā finansē Eiropas Savienības struktūrfondi un pārvalda LIAA.

  1. Inovācijas vaučeri:Šī programma ir paredzēta, lai pārvarētu plaisu starp uzņēmējdarbību un zinātni. Tā ļauj MVU iegādāties P&A pakalpojumus no pētniecības iestādēm.
    • Ievada vaučers: Līdz €5000 ar 100% intensitāti (nav nepieciešams līdzfinansējums). Izmanto priekšizpētei, testēšanai un izpētei.
    • Klasiskais vaučers: Līdz €25 000 ar 85% intensitāti. Izmanto prototipēšanai, rūpnieciskajai pētniecībai un produktu projektēšanai.
    • Kritika: Kaut arī pieejamas, summas ir mazas (€25k nav pietiekami dziļo tehnoloģiju attīstībai) un process ir birokrātisks, kas prasa iepirkuma procedūras, lai izvēlētos pētniecības pakalpojumu sniedzēju.
  2. Kompetences centri:Tās ir nozaru vadītas apvienības (piemēram, Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs, IT kompetences centrs), kas apvieno ES fondus, lai līdzfinansētu rūpnieciskās pētniecības projektus saviem biedriem.
    • Mehānisms: Uzņēmumi iesniedz projektu priekšlikumus Kompetences centram. Ja tie tiek apstiprināti, tie saņem līdzfinansējumu (parasti 25–70% atkarībā no uzņēmuma lieluma un pētniecības veida) TRL 4-8 darbībām.
    • Fokusa jomas: Centri atbilst Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3), mērķējot uz tādām jomām kā Biomedicīna, Viedā enerģija un IKT.
    • Ierobežojums: Šī sistēma rada “kluba preces” — ieguvumi lielā mērā ir ierobežoti ar kompetences centru biedriem. Tā ietver arī ievērojamu administratīvo pieskaitāmo izmaksu un atskaitīšanās ciklus, kas neatbilst mūsdienu programmatūras vai aparatūras izstrādes ātrajai metodoloģijai.
  3. Lieli investīciju projekti:Jaunāks instruments piedāvā aizdevumus ar kapitāla atlaidi līdz 30% investīcijām, kas pārsniedz €10 miljonus un rada eksporta vērtību. Kaut arī jaudīgs, tas ir vērsts uz kapitālieguldījumiem (rūpnīcām), nevis tīru P&A.

3. Salīdzinājums: Lietuvas agresīvais P&A nodokļu režīms

Lietuva ir izvēlējusies fundamentāli atšķirīgu ceļu. Tā vietā, lai paļautos tikai uz grantiem vai atliktu nodokļu sistēmu, tā ir izstrādājusi savu nodokļu kodeksu, lai tas būtu aktīvs P&A investīciju virzītājspēks. Lietuvas modelis ir veidots uz “super-atskaitījumiem”, radot tiešu saikni starp P&A izdevumiem un nodokļu ietaupījumiem.

3.1. Trīskāršais atskaitījums (300% super-atskaitījums)

Lietuva piedāvā vienu no dāsnākajiem P&A nodokļu stimuliem ESAO valstīs: iespēju atskaitīt P&A izdevumus trīs reizes.

Mehānisms:

Par katriem €100 atbalstāmiem P&A izdevumiem uzņēmums var atskaitīt €300 no sava apliekamā ienākuma tajā gadā, kad izmaksas tika radušās.

  • Bāze: 100% atskaitījums kā standarta uzņēmējdarbības izdevums.
  • Super-atskaitījums: Tiek piemērots papildu 200% atskaitījums.
  • Atbalstāmās izmaksas: Atbalstāmo izmaksu definīcija ir plaša, sekojot Frascati rokasgrāmatai. Tā ietver P&A darbinieku algas (ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas), materiālus, ar P&A saistītus komandējumus un P&A aktīvu nolietojumu.

Pārnese uz priekšu noteikumi:

Ja trīskāršais atskaitījums samazina apliekamo ienākumu līdz nullei un rada nodokļu zaudējumu, šo zaudējumu var pārnest uz priekšu bezgalīgi. Nākamajos gados uz priekšu pārnestais zaudējums var kompensēt līdz 70% no apliekamās peļņas. Tas ir izšķiroši dzīvības zinātņu uzņēmumiem, kas var pavadīt gadus attīstībā (uzkrājot masīvus nodokļu zaudējumu aktīvus) pirms peļņas gūšanas.

3.2. Patentu kastes režīms

Ievades puses stimulu (Trīskāršais atskaitījums) papildina izvades puses stimuls: Patentu kaste.

  • Likme: Peļņa, kas gūta no patentēto izgudrojumu, lietderīgo modeļu un ar autortiesībām aizsargātas datorprogrammatūras komercializācijas, tiek aplikta ar samazinātu UIN likmi 5% apmērā, salīdzinot ar standarta 15% likmi.
  • Stratēģiskā saskaņošana: Šis stimuls patur intelektuālo īpašumu (IĪ) Lietuvā. Bez Patentu kastes uzņēmums varētu veikt P&A Lietuvā (izmantojot Trīskāršo atskaitījumu), bet pārcelt iegūto IĪ uz zemu nodokļu jurisdikciju (piemēram, Īriju vai Kipru) komercializācijai. 5% likme nodrošina, ka visa vērtību ķēde paliek valsts iekšienē.

3.3. Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) un nozaru ietekme

Lietuva izmanto septiņas Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ), lai piesaistītu ražošanas ĀTI.

  • Stimuls: 0% UIN pirmos 10 gadus un 7,5% (50% no standarta) nākamajos 6 gados.
  • Integrācija: Uzņēmumi BEZ bieži vien var apvienot šos ieguvumus ar P&A stimuliem, radot spēcīgu “nulles nodokļu” vidi augsto tehnoloģiju ražošanai.

Ietekme uz inovācijas ekosistēmu:

Šī agresīvā nodokļu nostāja ir tieši saistīta ar Lietuvas augsto tehnoloģiju nozaru pieaugumu:

  • Dzīvības zinātnes: Nozare ir augusi ar divciparu skaitļiem gadā, un Lietuva kļūst par gēnu rediģēšanas (CRISPR tehnoloģijas) un enzīmu ražošanas centru. Tādu gigantu kā Thermo Fisher Scientific klātbūtne (kas ievērojami paplašinājās Viļņā) tiek atbalstīta ar šo labvēlīgo nodokļu režīmu.
  • FinTech: Lietuva mitina lielāko licencēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu ES. Trīskāršais atskaitījums ļauj šiem uzņēmumiem norakstīt smagās programmatūras izstrādes un atbilstības algoritmu radīšanas izmaksas.

4. Salīdzinājums: Igaunijas pāreja uz mērķtiecīgu P&A atbalstu

Igaunija ilgu laiku bija “neitrālās” nodokļu sistēmas (0% nesadalītai peļņai) etalons. Divas desmitgades šī sistēma veicināja tās IKT nozares izaugsmi (Skype, Bolt, Wise). Tomēr pēdējos gados Igaunijas politikas veidotāji atzina P&A intensitātes līdzenumu, īpaši “dziļo tehnoloģiju” aparatūras un rūpnieciskajā inovācijā, kas prasa vairāk nekā tikai programmatūras kodu.

4.1. Neitrālā modeļa robežas

Kaut arī 0% UIN modelis ir lielisks programmatūras jaunuzņēmumiem, kas reinvestē izaugsmē, tas nespēja pietiekami stimulēt rūpniecisko P&A. Eiropas Inovācijas pārskats un iekšējie auditi parādīja, ka, lai gan Igaunija bija digitāla, tās ražošanas bāze pietiekami ātri nekāpa vērtību ķēdē. Neitrālā nodokļu sistēma nepiedāvāja nekādas īpašas priekšrocības pētnieka algai salīdzinājumā ar pārdevēja algu.

4.2. 2024. gada reforma: Uzņēmēja P&A darbinieka atlaide

Krasā atšķirībā no Latvijas modeļa Igaunija 2024. gadā ieviesa specifisku nodokļu instrumentu, lai mērķētu uz P&A ievades pusi.

Instruments:

  • Nosaukums: Uzņēmēja P&A darbinieka atlaide.
  • Mehānisms: Nodokļu kredīts/atlaide, kas balstīta uz P&A darbinieku darbaspēka nodokļiem.
  • Likme (2024): Sākotnēji 25%, palielināta līdz 50% 2024. gada otrajai pusei (2. kārta).
  • Bāze: Atlaide tiek aprēķināta no ienākuma nodokļa ieturēšanas P&A nodarbinātajiem darbiniekiem.

Stratēģiskais nodoms:

Šis pasākums tieši subsidē P&A darbaspēka izmaksas. Ļaujot uzņēmumiem maksāt mazāk nodokļu no zinātnieku un inženieru algām, valdība efektīvi pazemina šķēršļu līmeni augstu izmaksu talantu nolīgšanai. Tas atzīst, ka mazā, atvērtā ekonomikā galvenais inovācijas ierobežojums bieži vien ir cilvēkkapitāla izmaksas un pieejamība.

4.3. Lietišķo pētījumu programma

Igaunija to papildina ar Lietišķo pētījumu programmu, ko pārvalda Uzņēmējdarbības Igaunija (Enterprise Estonia).

  • Fokuss: Atšķirībā no plašiem kompetences centriem, šī programma darbojas kā “konsjerža” pakalpojums dziļo tehnoloģiju projektiem, piedāvājot grantus līdz €2 miljoniem TRL 3-7 pētījumiem.
  • ES sinerģija: Programma ir izstrādāta kā “pievienojums” programmai “Apvārsnis Eiropa” EIC Accelerator. Ja uzņēmums piesakās ES un iegūst labu vērtējumu, bet netiek pie finansējuma, Igaunijas programma tos uzņem vai sagatavo uzvarai nākamajā kārtā. Šī saskaņošana ir radījusi to, ka Igaunija ir nodrošinājusi ievērojami vairāk “Apvārsnis Eiropa” finansējuma uz vienu iedzīvotāju nekā Latvija.

5. Salīdzinošā ekonomiskā analīze

Nākamajā sadaļā trīs Baltijas valstis tiek salīdzinātas pēc galvenajiem fiskālajiem un inovācijas veiktspējas rādītājiem, lai vizualizētu atšķirības.

1. tabula: Salīdzinošās P&A nodokļu un inovācijas sistēmas (2024./2025. gads)

Iezīme Latvija Lietuva Igaunija
UIN modelis Atliktais (0% nesadalītai peļņai) Tradicionālais (15% standarta) Atliktais (0% nesadalītai peļņai)
P&A Nodokļu super-atskaitījums Nav (Atcelts 2018. gadā) 300% (Trīskāršais atskaitījums) Nav (Tikai bāzes atskaitījums)
P&A specifiski nodokļu kredīti Nav Nav Uzņēmēja P&A Atlaide (50% no ienākuma nodokļa P&A algām)
Patentu kaste (IĪ režīms) Nav 5% likme Nav
Darbaspēka nodokļu stimuli Start-up likums (Fiksēts sociālais nodoklis + 0% IIN) Nav (Standarta režīms) Jaunā 2024. gada P&A Atlaide
Tiešā atbalsta fokuss Kompetences centri un Vaučeri (LIAA) ES struktūrfondi un Inovācijas aģentūra Lietišķo pētījumu programma (Dziļās tehnoloģijas)
Brīvās ekonomiskās zonas Rēzekne/Liepāja (80% nodokļu atlaide) 7 BEZ (0% UIN 10 gadiem, tad 50% atlaide) Nav (Izmanto vispārējo nodokļu sistēmu)
Inovācijas statuss (EIS 2024) Uzlecošs Inovators Mērens Inovators Spēcīgs Inovators
Uzņēmumu P&A izdevumi (% no IKP) ~0,82% (Atpaliek) Strauji aug (Mērķis 5%) Augsti (Virza IKT un Jaunā politika)

5.1. Rezultātu analīze

  1. Augsto tehnoloģiju pievienotās vērtības plaisa:Kaut arī daži statistikas dati liecina, ka Latvijā ir salīdzināms skaits “augsto tehnoloģiju” uzņēmumu ar kaimiņvalstīm, šo uzņēmumu kvalitatīvais raksturs atšķiras. Latvijas augsto tehnoloģiju eksports veido mazāku daļu no kopējā ražošanas eksporta, salīdzinot ar Igaunijas elektroniku vai Lietuvas ķimikālijām un lāzeriem. “Trīskāršais atskaitījums” Lietuvā ir veicinājis jau dibinātus uzņēmumus investēt pakāpeniskā inovācijā (procesu uzlabojumos), palielinot tradicionālo nozaru pievienoto vērtību. Latvijas šādu stimulu trūkums nozīmē, ka tās kokapstrādes un pārtikas ražošanas nozares — ekonomikas mugurkauls — lēnāk pieņem P&A virzītu modernizāciju.
  2. “Apvārsnis Eiropa” veiktspēja:Latvijas dalība “Apvārsnis Eiropa” ir ievērojami zemāka nekā Igaunijā (~€112 miljoni pret ~€286 miljoniem). Tas daļēji ir tāpēc, ka P&A nodokļu stimuli palīdz uzņēmumiem veidot iekšējo P&A kapacitāti (laboratorijas, personālu), kas nepieciešama, lai konkurētspējīgi pieteiktos ES grantiem. Bez nodokļu aizsardzības, lai atbalstītu pastāvīgas P&A komandas, Latvijas uzņēmumiem trūkst “uzņemšanas spējas”, lai uzvarētu un pārvaldītu lielus ES projektus.
  3. ĀTI piesaiste:Ārvalstu investori min investīciju stimulu trūkumu kā galveno šķērsli Latvijā. Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir atkārtoti uzsvērusi, ka, lai gan nodokļu sistēma ir vienkārša, tā nav konkurētspējīga P&A ietilpīgām ĀTI. Lietuvas spēja piedāvāt 0% efektīvo nodokļa likmi P&A darbībām (izmantojot Trīskāršo atskaitījumu) ir padarījusi to par vēlamo galamērķi finanšu tehnoloģiju un dzīvības zinātņu daudznacionālajām kompānijām reģionā.

6. Labklājības analīze: Kā P&A stimuli palīdzētu Latvijai

Šī ziņojuma centrālā hipotēze ir tāda, ka Latvijas labklājību ierobežo plašu P&A nodokļu stimulu trūkums. Šādu stimulu ieviešana nebūtu tikai nodokļu samazināšana; tā būtu strukturāla reforma, lai novērstu tirgus nepilnības un katalizētu modernizāciju.

6.1. Tirgus nepilnību labošana mazā ekonomikā

Ekonomikas teorija apgalvo, ka privātie uzņēmumi nepietiekami investē P&A, jo tie nevar pilnībā aptvert visus sociālos ieguvumus (blakusefektus) no savas inovācijas. Tādā mazā tirgū kā Latvija to pasliktina augstie riski un ierobežotā piekļuve kapitālam.

  • Labklājības mehānisms: P&A nodokļu stimuli samazina inovācijas kapitāla lietotāja izmaksas. Mākslīgi pazeminot P&A cenu, valdība palielina pieprasīto daudzumu. Empīriskie pētījumi liecina, ka par katru €1 zaudētā nodokļu ieņēmumā privātie P&A izdevumi palielinās par €1 līdz €2,50.
  • Latvijas specifika: Pašlaik 0% UIN palīdz likviditātei, bet nemaina P&A relatīvo cenu attiecībā pret citām investīcijām. Konkrēts nodokļu kredīts padarītu P&A lētāku attiecībā pret nekustamā īpašuma vai luksusa uzņēmuma automašīnu iegādi, mainot investīciju sastāvu par labu produktīvai inovācijai.

6.2. Alokatīvās efektivitātes uzlabošana

Latvijas pašreizējā paļaušanās uz grantiem (LIAA) ietver augstu “alokatīvo neefektivitāti”. Valdības amatpersonas un komitejas lemj par to, kuri projekti saņem finansējumu. Šis process ir lēns, birokrātisks un pakļauts aizspriedumiem.

  • Labklājības mehānisms: Nodokļu stimuli ir tirgus neitrāli. Jebkurš uzņēmums, no dronu ražotāja līdz piena pārstrādātājam, var tos pieprasīt, ja tas ievēro noteikumus. Tas decentralizē lēmumu pieņemšanu, ļaujot tirgum noteikt visdaudzsološākās tehnoloģijas.
  • Ietekme: Tas atbloķētu inovāciju nozarēs, kuras pašlaik tiek atstātas novārtā grantu prioritātēs, veicinot daudzveidīgāku un noturīgāku ekonomiku.

6.3. Pārvarot “Start-up likuma” kraujas malu

Pašreizējais Start-up likums rada ekonomikas bifurkāciju: priviliģēti jaunuzņēmumi pret visiem pārējiem. Tas attur “izplešanās uzņēmumus” (scale-ups) — uzņēmumus, kas ir pārauguši jaunuzņēmuma definīciju, bet vēl nav nobrieduši korporatīvie giganti.

  • Labklājības mehānisms: Plaši stimuli atbalstītu uzņēmumus visos dzīves cikla posmos. Tas veicinātu vidēja izmēra mēbeļu ražotāju investēt materiālu zinātnes P&A vai loģistikas uzņēmumu izstrādāt patentētus AI algoritmus. Šī “pakāpeniskā inovācija” tradicionālajās nozarēs bieži vien ir lielākais kopējās produktivitātes pieauguma virzītājspēks.

6.4. Uzņemšanas spējas uzlabošana ES fondiem

Labklājība ES ir saistīta ar spēju uzņemt Briseles finansējumu.

  • Labklājības mehānisms: Izmantojot nodokļu stimulus, lai samazinātu pastāvīga P&A personāla uzturēšanas izmaksas, Latvijas uzņēmumi veidotu spēcīgākas iekšējās pētniecības nodaļas. Šīs spēcīgākās komandas tad būtu labāk pozicionētas, lai pieteiktos un uzvarētu konkurētspējīgos “Apvārsnis Eiropa” grantos, radot labvēlīgu finansējuma un inovācijas ciklu.

6.5. Cīņa pret “Prātu aizplūšanu”

Latvija saskaras ar demogrāfisku krīzi un STEM talantu trūkumu. Augsti darbaspēka nodokļi attur no dārgu speciālistu nolīgšanas.

  • Labklājības mehānisms: Uz algām balstīts P&A nodokļu kredīts (piemēram, Igaunijas jaunā atlaide) tieši uzbruktu atšķirībai starp pētnieku bruto un neto algām. Tas padarītu Latvijas uzņēmumiem pieejamu maksāt globāli konkurētspējīgas algas, noturot vietējos doktorus un piesaistot atpakaļ diasporas talantus.

7. Stratēģiskie ieteikumi

Lai izbēgtu no “Uzlecošā Inovatora” slazdiem un sasniegtu labklājību, kas salīdzināma ar kaimiņvalstīm, Latvijai jāīsteno daudzpakāpju reforma savā inovācijas nodokļu politikā.

Ieteikums 1: Ieviest atmaksājamu P&A algu nodokļu kredītu

Sekojot Igaunijas 2024. gada precedentam, Latvijai jāievieš automātisks nodokļu kredīts, kas saistīts ar P&A darbinieku sociālajiem nodokļiem un IIN.

  • Dizains: 25–50% kredīts no sertificēta P&A personāla darbaspēka nodokļiem, pieejams visiem uzņēmumiem (ne tikai jaunuzņēmumiem).
  • Pamatojums: Tas tieši risina Latvijas augsto darbaspēka nodokļu slogu un stimulē darba vietu radīšanu augstas vērtības nozarēs.

Ieteikums 2: Atjaunot “Super-atskaitījumu” P&A kapitāla aktīviem

Kaut arī 0% UIN sedz nesadalīto peļņu, tas nesamazina P&A aprīkojuma izmaksas.

  • Dizains: Atļaut 150–200% super-atskaitījumu investīcijām P&A mašīnās, laboratorijas aprīkojumā un testēšanas iekārtās.
  • Pamatojums: Tas veicinātu kapitāla padziļināšanu zinātnēs un padarītu Latviju pievilcīgāku aparatūras/rūpnieciskajām ĀTI, papildinot esošo ražošanas bāzi.

Ieteikums 3: Saskaņot Start-up likumu ar vispārējo nodokļu politiku

Start-up likuma priekšrocības (0% IIN) ir spēcīgas, bet pārāk ierobežojošas.

  • Dizains: Izveidot “absolvēšanas” ceļu, kurā veiksmīgi jaunuzņēmumi pāriet no specifiskā likuma uz vispārējiem P&A nodokļu kredītiem, nesaskaroties ar pēkšņu nodokļu krauju.
  • Pamatojums: Tas atbalsta “izplešanās” fāzi, kas pašlaik ir vājais posms Latvijas ekosistēmā.

Ieteikums 4: Racionalizēt tiešo atbalstu

Nodokļu stimuliem jābūt pamatlīmenim, taču granti joprojām ir nepieciešami augsta riska dziļajām tehnoloģijām.

  • Dizains: Pārorientēt LIAA grantus prom no plašiem kompetences centriem uz “konsjerža” modeli, kas līdzīgs Igaunijas Lietišķo pētījumu programmai, īpaši koncentrējoties uz uzņēmumu sagatavošanu ES “Apvārsnis Eiropa” finansējumam. Samazināt administratīvo slogu, lai palielinātu ieviešanu.

Secinājums

Latvijas ekonomiskā labklājība ir atkarīga no tās spējas pāriet no efektivitātes virzītas ekonomikas uz inovāciju virzītu ekonomiku. Pašreizējā fiskālā sistēma — neitrāls 0% UIN reinvestētajai peļņai, kas apvienots ar birokrātiskiem grantiem — ir izrādījusies nepietiekama, lai vadītu šo transformāciju ar nepieciešamo ātrumu. Atšķirības ar Lietuvu, kuras agresīvie nodokļu stimuli ir izveidojuši pasaules līmeņa dzīvības zinātņu nozari, un Igauniju, kas ir pārgājusi uz P&A darbaspēka subsidēšanu, ir krasas.

Atkārtoti ieviešot mērķtiecīgus, plaši piemērojamus P&A nodokļu stimulus, Latvija labotu fundamentālu nelīdzsvarotību savā investīciju klimatā. Tas samazinātu zināšanu radīšanas izmaksas, dotu iespēju tradicionālajām nozarēm modernizēties un piesaistītu augstas kvalitātes ĀTI, kas nepieciešamas produktivitātes palielināšanai. Baltijas reģiona konkurētspējīgajā ainavā neitralitāte vairs nav optimāla stratēģija; aktīvs fiskālais atbalsts inovācijai ir priekšnoteikums nākotnes labklājībai.